Jūras Sāls Veselībai

Sāls ietekme uz veselību ir aktuāla tēma gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidū (mediķu, akadēmiskajā vidē, uztura speciālistu).  Zinātniskos rakstos šis jautājums tiek analizēts jau gadu desmitus. Plaši izplatīts ir viedoklis, ka sāls uzņemšana lielā daudzumā palielina asinsspiedienu. Otrs medicīnā plaši izplatītais viedoklis  ir augsta asinsspiediena saistīšana ar sirds slimībām, tai skaitā sirdstrieku. Šajā rakstā apskatīsim šos viedokļus, izmantojot zinātniski pētnieciskos darbus kā avotus, lai papētītu šo jautājumu detalizētāk.

Viedoklis par paaugstināta asinsspiediena saistību ar sāls daudzuma uzņemšanu balstās uz faktu, ka paaugstināts Nātrija daudzums asinīs, palielina šķidrumu daudzumu, kurš paliek ķermenī.

Sāls galvenokārt sastāv no nātrija hlorīda. Īpaši galda sāls ~97%. Kvaliatīviem nerafinētiem jūras sāļiem šis procents var būt ap  ~85%. Paaugstināts šķidruma daudzums, kas cirkulē caur smadzenēm, paaugstina iespējamību, ka vājākie asinsvadi tiek pakļauti paaugtinātam testam un tādēļtie var plīst, izraisot insultu. Līdzīgā veidā, lielāks apjoms šķidruma, kas jāpumpē sirdij var radīt tai papildus slodzi, palielinot sirds slimību risku.

Zinātniski pētījumi šajā jomā ir tikuši izdarīti un pastāv pretēji viedokļi. Pirmie pētījumi tika izdarīti starpkultūru jomā, proti, tika pētītas, ka sabiedrībās, kas nav izgājušas industriālās revolūcijas ceļu, asinsspiediens kopumā bija zemāks un nepieaug palielinoties vecumam. Tas bija novērojums, kas bija izteikti pretējs novērojumiem par mūsdienu, industralizētu sabiedrību, kur asinsspiediena problēmas ir izplatītas. Sāls uzņemšanas daudzums ir viena no lietām, kas atšķir šo industrializēto sabiedrību no neindustralizētās.  Šīs atšķirības ikdienas sāls daudzuma uzņemšanā varēja būt 2-5 reizes un šis fakts, tad tika sasaistīts augstu asinsspiedienu industralizētajā sabiedrībā un zemu pirmatnējā sabiedrībā.

Tāpat tika pētīti cilvēki no pirmatnējām sabiedrībām, kas iekļāvās mūsdienu sabiedrībā, tai skaitā uztura ar uztura paradumiem un tika atklāts, ka asinsspiediens patiesi palielinās.

Daudz jaunāks 1997.gada pētījums par San Blas Panamas salām gan liecināja par pretējo. Sabiedrībā, kas kopumā bija nošķirta no pārējās Pasaules un kurā sāls patēriņš bija ļoti ierobežots un arī asinsspiediens vietējiem iedzīvotājiem bija zems. Uzsākot tirdzniecību ar Panamas cietzemi, sāls patēriņš pieauga līdz līmenim kāds tas bija Panamas iedzīvotāju vidū. Neskatoties uz to saglabājot iepriekšējo dzīvesveidu, pamatiedzīvotāju asinsspiediens nemainījās un nepieauga arī palielinoties vecumam.

Šis pētījums par Panamas salu iedzīvotājiem parādīja problēmas metodē, kas analizē starpsabiedrību sāls patēriņu. Tas liecināja, ka iespējams dzīvesveida un uzvedības paradumi ir būtisks asinsspiediena izmaiņu cēlonis un nevis sāls daudzums uzturā.

Ņemot vērā iepriekšminēto jaunākie pētījumi koncentrējās novērojumu un ekspermentālās izpētes jomā.
Novērojumu jomā, kurā tika analizēta liels cilvēku skaits dažādās valstīs parādīja statistiski nozīmīgu saistību starp nātrija daudzumu urīnā un augstu asinsspiedienu.
Ekspermentālās izpētes jomā tika analizēti šimpanzes, kur palielinās sāls daudzums arī liecināja par paaugstinātu spiedienu. Ekspermentāli pētījumi cilvēku vidū parādīja ļoti būtiskas atšķirības asins spiedienā starp indivīdiem, proti, nevisiem sāls daudzums palielināja asinsspiedienu. Tā rezultātā tika izdarīts secinājums, ka sabiedrībā ir “sāls jūtīgie” un “sāls nejūtīgie” indivīdi.
Klīniskie pētījumi kopumā arī dot pozitīvu saistību starp palielinātu sāls daudzumu un augstu asinsspiedienu, taču novērotas milzīgas atšķirības starp indivīdiem, proti, līdzīgi kā ekspermentālās izpētes jomā novērotas “sāls jūtīgie” un “sāls nejūtīgie” indivīdi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pats būtiskākais jautājums ir par sāls daudzuma uzņemšanas sekām uz veselību kopumā. Vai samazināta sāls daudzuma uzņemšana ved uz ilgāku dzīvi? Atgriežoties pie starpkultūru izpētes, jāatzīst ka pirmsindustriālās kultūrās ar minimālu sāls patēriņu dzīves ilgums ir krietni īsāks, kā kopumā mums šobrīd. Minētais fakts līdz ar to neliecina, ka samazināts sāls daudzums dotu kādu priekšrocību, varbūt pat pretēju efektu.

Tādēļ paši būtiskākie pētījumi būtu nepieciešami jomā, kas tieši sasaista slimību un dzīves ilgumu ar uzņemtā sāls daudzumu. Šādu pētījumu ir ļoti maz.
Skotu Sirds slimību izpēte, kas balstījās uz 10000 indivīdu analīzi neatrada saistību starp sirds slīmībām, paaugstinātai mirstību un sāls uzņemšanu. Ir citi pētījumi, kas tādas saistības ir atraduši.

Secinājumi
Kopumā varam secināt, ka jautājums nav pietiekami izpētīts akadēmiskā vidē un vienots secinājums nepastāv. Sāls daudzuma uzturā izmaiņa var uzrādīt izmērāmas atšķirības asinsspiedienā, taču tās nav lielas. Taču šīs atšķirības būs ļoti dažādas starp indivīdiem un būs tādi uz kuriem tas neatstās ietekmi.
Michael H.Alderman, autors uz kura darbu balstīts šis raksts secina “Lēmums pāriet uz zema sāls daudzuma uzturu, jāveic apzinoties, ka nav pierādījumu, ka šī pieeja asinsspiediena samazināšanai ir droša, domājot veselību kopumā, vai ka tā ir efektīvs veids kā nodrošināties pret sirds slimībām.
Es uzskatu, ka sāls daudzuma uzturā rekomendācijām, jāietver zināšanu kopsumma par sāls lietošanas sekām un ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti un garumu. Bez šādām zināšanām, neviena rekomendācija nevar tikt zinātniski pamatota”.

Raksts tapis izmantojot Michael H.Alderman publikāciju Salt, Blood Pressure, and Human Health.