Jūras Sāls Veselībai

Garšvielas tāpat kā jebkurš tradicionāli audzēts dārzenis, auglis vai zaļums augšanas procesā saskaras ar kaitēkļiem, baktērijām, sēnītēm un vīrusiem, kas būtiski ietekmē izaudzēto apjomu, glabāšanas ilgumu un izskatu.

Tādēļ tradicionālā veidā audzējot garšvielas līdzīgi kā jebkuram citam tradicionālā lauksaimniecībā audzētam produktam, plaši tiek izmantotas ķimikālijas. Pēc garšvielu novākšanas visbiežāk tās tiek apstrādātas ar radiāciju, kam jānogalina visas atlikušās baktērijas un citi mikroorganismi, salīdzinot eko garšielu audzētāji radiācijas vietā pēc garšvielu novākšanas garšvielas apstrādā ar tvaiku.
Tradicionālā zemkopība, kas plaši lieto ķimikālijas, lai uzlabotu ražu rada ekoloģiskas problēmas un ilgtermiņā veselības problēmas cilvēkiem, kas šāda veida produktus lieto.

Ekoloģiski audzētās garšvielas tiek audzētas ar ekoloģiskās zemkopības metodēm (tai skaitā izmantojot daudzas no metodēm, kādas izmantoja zemkopji simtiem gadu atpakaļ), kas ņem vērā un veicina ekosistēmas veselīgumu, ilgtspējību, bioloģisko daudzveidību, bioloģiskos ciklus un aktivitāti. Tā rezultāts ir lauksaimniecības ekosistēmas, kurās zemi varēs lietot vēl daudzas nākošās paaudzes. Tas tiek panākts zemes auglības uzlabošanai organisku un dabisku mēslojumu, kā komposts(mēslojums kas veidots satrūdot lapām, augiem, kūdrai un citām organiskām vielām), rotējot audzētās kultūras, nodrošinot kaitēkļu samazināšanu ar dabiskām metodēm(dabiskie ienaidnieki, mehāniski līdzekļi utml.). Tās ir metodes, kas ir lietotas zemkopībā gadsimtiem ilgi, tai skaitā pie mums Latvijā. Tās nodrošināja to, ka upes, ezeri nebija piesārņoti un netika apdraudētas vai iznīcinātas daudzas no augu, dzīvnieku, zivju un kukaiņu sugām.

Viens no galvenajiem jautājumiem izvēloties eko vai tradicionāli audzēto produktu, vai tās būtu garšvielas, dārzeņi vai augļi ir tajā esošo uzturvielu daudzums. Vai ekoloģiski audzētā produktā uzturvielas ir vairāk?

Kā izrādās Ir. Līdz pat 2. Pasaules Karam mākslīgais mēslojums un pesticīdi faktiski netika lietoti, savukārt pēc kara to lietošana strauji pieauga un ASV līdz pat 95% augļu un dārzeņu tiek audzēti izmantojot ķimikālijas.  Pētījumi liecina, ka tas sakrīt ar periodu pēdējo 60 gadu laikā, kad  ir samazinājies uzturvielu daudzums gan augļos, gan dārzeņos.

Salīdzinošie pētījumi liecina, ka tradicionāli audzētie produkti(izmantojot pesticīdus, mākslīgo mēsljumu), salīdzinot ar ekoloģiski audzētiem samazina gan vitamīnu, gan minerālvielu daudzumu. Īpaši tas attiecas uz dzelzi, kalciju, nātriju un magniju. No vitamīniem īpaši samazinās C vitamīna daudzums ¹.

Vēl viens būtisks smago metālu(kaitīgo) un nitrātu koncentrācija dārzeņos un augļos. Pētījumi konstatēja salīdzinoši daudz augstāku nitrātu no smago metālu koncentāciju komerciāli audzētajos produktos.

Ne mazāk būtisks aspekts par produkta veselīgumu ir tā garša.  Pašam izdevās pabūt eko garšvielu audzētavā Indijā, kur pārliecinājos, ka garšas intensitātes ziņā eko garšvielas stipri pārspēj tradicionāli audzēto. Labs piemērs ir ingvera sakne, ko tradicionāli audzējot tās izmēri ir panākti visai iespaidīg, bet garšas intensitāte ir visai zema.

No daudz mazākās eko ingvera saknes nogriežot mazu gabaliņu tējai būs pilnībā pietiekami, savukārt, no tradicionālās ingvera saknes būs jāņem daudzkārt vairāk. Līdzīgi tas ir ar citām garšvielām un garšaugiem.

Liels mīts ir, ka ekoloģiskā audzēšana ir neefektīva un būtiski samazina pieejamās ražas daudzumu. Pietiekami daudzi pētījumi liecina, ka vai nu ražas samazinājums ir neliels 5% robežās vai pat gluži pretēji tas ir augstāks, salīdzinot ar tradiconālo lauksaimniecību, īpaši, piemēram, sausuma periodos².